Можно ли при лимфоме курить

1. Melanoma

Ādu var dēvēt par lielāko cilvēka orgānu. Tā aizsargā iekšējos orgānus no ārējās vides iedarbības (temperatūras svārstībām, UV stariem, baktērijām utt.), piedalās termoregulācijā (ar svīšanas palīdzību) un vielmaiņas procesos (D vitamīna ražošana).

Viens no ādas ļaundabīgo audzēju veidiem ir melanoma, kuras attīstību galvenokārt provocē pārmērīgi saņemts ultravioletais starojums. Melanoma nav biežākā ādas vēža forma, bet nelabvēlīgākā tās agresīvās izplatības dēļ.

Dažādās valstīs melanomas izplatība ir ļoti atšķirīga. Visbiežāk ar to slimo baltas ādas krāsas, gaišmataini cilvēki, kas dzīvo tuvu ekvatoram. Visaugstākos saslimstības rādītājus (5–6 reizes augstākus nekā Latvijā) novēro Austrālijas un Izraēlas iedzīvotājiem.

Latvijā 2013. gadā ar melanomu diagnosticēja 203 pacientiem, no tiem 76 bija vīrieši un 127 sievietes.

1.1. Sākums

Sadaļa ir izstrādes stadijā

1.2. Kā rodas melanoma?

Melanoma ir slimība, kad ādas šūnās, sauktās par melanocītiem (šūnas, kas iekrāso ādu), veidojas ļaundabīgas (vēža) šūnas.

Melanocīti ir visā epidermas apakšdaļā. Tie izdala melanīnu – pigmentu, kas piešķir ādai tās dabisko krāsu. Kad āda tiek pakļauta saules iedarbībai, melanocīti izdala vairāk pigmenta un āda kļūst tumšāka jeb iedeg.

Āda ir organisma lielākais orgāns. Tā aizsargā no karstuma, saules gaismas, ievainojumiem un infekcijas. Ādai ir divi galvenie slāņi – epiderma (virsējais jeb ārējais slānis) un derma (apakšējais jeb iekšējais slānis).

Kad ādā sākas melanoma, slimību sauc par ādas melanomu. Melanoma var rasties arī acī – tad to sauc par intraokulāro jeb acs melanomu.

Ādas vēzim ir trīs veidi:

Melanoma ir agresīvāka par bazālo šūnu vai plakanšūnu ādas vēzi.

Melanoma var rasties jebkurā vietā uz ķermeņa.

Vīriešiem melanomas biežākā lokalizācija ir uz rumpja (apvidū no pleciem līdz gurniem) vai uz galvas un kakla. Sievietēm melanoma bieži rodas uz rokām un kājām. Melanoma parasti rodas pieaugušajiem, taču reizēm to atklāj arī bērniem un pusaudžiem.

Melanomas rašanās risku palielina neparastas dzimumzīmes, sauļošanās un ģimenes anamnēze.

Melanomas riska faktori

  • Neparastas dzimumzīmes.
  • Ilgstoša atrašanās dabiskajā saules gaismā.
  • Uzturēšanās mākslīgajā ultravioletajā gaismā (solārijā).
  • Melanoma ģimenes vai personiskajā anamnēzē.
  • Vecums pāri 20 gadiem.
  • Rudi vai blondi mati.
  • Bāla vai gaiša ādas krāsa un/vai vasarraibumi.
  • Zilas acis.

1.3. Kā diagnosticē melanomu?

1.3.1. Simptomi

Iespējamās melanomas pazīmes ir līdz tam parastas dzimumzīmes vai pigmentlaukuma pārmaiņas.

Šo vai citus simptomus var izraisīt melanoma vai cits stāvoklis. Ja pamanāt kādu no traucējumiem, noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Dzimumzīme:

  • maina izmēru, formu vai krāsu;
  • ir neregulāras malas vai robežas;
  • ir vairāk nekā vienā krāsā;
  • ir nesimetriska (ja dzimumzīme ir sadalīta, abām pusēm ir atšķirīgs izmērs vai veids);
  • nieze;
  • sulojas, asiņo vai ir čūlaina (kad virsējais šūnu slānis pārplīst, veidojas caurums un kļūst redzami zemākie audi);
  • pigmentlaukuma ādas pārmaiņas;
  • satelītdzimumzīmes (jaunas dzimumzīmes, kas rodas apkārt jau esošai dzimumzīmei).

1.3.2. Izmeklēšanas metodes

Ja dzimumzīme vai ādas pigmentētais apvidus mainās vai izskatās citādi, testi un pārbaudes var palīdzēt atklāt un diagnosticēt melanomu:

  • ādas izmeklēšana: ārsts vai medicīnas māsa pārbauda ādu, meklējot dzimumzīmes vai citus pigmentētus apvidus, kuru krāsa, izmērs, apveids vai struktūra izskatās aizdomīgi;
  • biopsija: veic vietēju iegreizumu, lai paņemtu pēc iespējas vairāk aizdomīgās dzimumzīmes vai bojājuma. Tad speciālists apskata audus mikroskopā, lai pārbaudītu, vai tie satur veža šūnas. Melanoma var būt grūti diagnosticējama, tāpēc iespējams, ka ārsts nosūtīs jūs uz konsultāciju pie vēl kāda speciālista.

Atcerieties: aizdomīgos apvidus nedrīkst skūt vai iznīcināt ar karstu instrumentu, elektrisko strāvu vai sārmainu vielu!

1.4. Melanomas ārstēšana

Daži faktori, kas ietekmē prognozi (atlabšanas iespēju) un ārstēšanas izvēli:

  • melanomas stadija (vai vēzis atklāts tikai ādas virskārtā vai tas izplatījies limfmezglos vai citās ķermeņa daļās);
  • vai primārajā vietā ir asiņošana vai čūlošanās;
  • audzēja atrašanās vieta un lielums;
  • pacienta vispārējais veselības stāvoklis.

Lai gan bieži ārstēšana ir bijusi veiksmīga, melanoma var recidivēt (rasties atkārtoti).

1.4.1. Ķirurģiska ārstēšana

Ne-melanomas ādas vēža vai aktīniskas keratozes ārstēšanai var izmantot vienu vai vairākas no šādām ķirurģiskajām manipulācijām:

  • mikrogrāfiska ķirurģiska operācija: audzējs tiek nogriezts no ādas plānās kārtās. Šīs ķirurģiskās operācijas laikā audzēja malas un katru nogriezto audzēja slāni apskata mikroskopā, lai pārbaudītu, vai nav vēža šūnu. Kārtas turpina noņemt, līdz vēža šūnas vairs neatklāj. Šis ķirurģiskās operācijas veids likvidē iespējami maz normālo audu, tāpēc to bieži izmanto ādas vēža likvidēšanai sejas rajonā;
  • vienkārša izgriešana: audzējs tiek izgriezts no ādas kopā ar daļu veselo audu ap to;
  • noskūšanas izgriešana: slimie apvidi tiek noskūti no ādas virsmas ar nelielu žileti;
  • elektrodesikācija un kiretāža: audzējs tiek nogriezts no ādas ar kireti (asu, karotei līdzīgu instrumentu). Tad ādas apvidus tiek apstrādāts ar adatveida elektrodu ar elektrisko strāvu, lai apturētu asiņošanu un iznīcinātu vēža šūnas, kas var būt palikušas ap brūces malu. Procesu ķirurģiskās manipulācijas laikā var atkārtot vienu līdz trīs reizes, lai iznīcinātu visu vēzi;
  • krioķirurģija: ārstēšana, kurā izmanto speciālu instrumentu slimo audu sasaldēšanai un iznīcināšanai. Šo ārstēšanas veidu sauc arī par krioterapiju;
  • lāzerķirurģija: ķirurģiska manipulācija, kur izmanto lāzerstaru (šauru intensīvas gaismas staru) kā asu nazi, lai veiktu neasiņojošus iegriezumus audos vai noņemtu virsmas bojājumu, t. sk. audzēju;
  • dermabrāzija: ādas virskārtas noņemšana ar rotējošu gredzenu vai smalkām daļiņām, kas noberž ādas šūnas.

1.4.2. Staru terapija

Staru terapija ir vēža ārstēšanas paņēmiens, kad izmanto rentgenstarus vai citu starojuma veidu, lai iznīcinātu vēža šūnas. Ir divu veidu staru terapija – ārējā un iekšējā. Ārējā staru terapijā izmanto iekārtu ārpus ķermeņa, lai nosūtītu starojumu uz vēzi. Iekšējā terapijā izmanto radioaktīvu vielu, kas ieslēgta adatās, stieplēs vai katetros, kuri tiek ievietoti tieši vēža audos vai to tuvumā. Apstarošanas terapijas veids ir atkarīgs no ārstējamā vēža veida un stadijas.

1.4.3. Medikamentoza terapija

1. Ķīmijterapija

Ķīmijterapija ir vēža ārstēšanas paņēmiens, kad izmanto medikamentus, lai apturētu vēža šūnu augšanu, tās iznīcinot vai apturot to dalīšanos. Kad ķīmijterapiju lieto iekšķīgi vai injicē vēnā vai muskulī, zāles nokļūst asinsritē un var sasniegt vēža šūnas visā organismā (sistēmiska ķīmijterapija). 

2. Terapija ar interferonu

 

1.4.4. Fotodinamiskā terapija

Fotodinamiskā terapija (FDT) ir vēža ārstēšanas paņēmiens, kad izmanto zāles un noteiktu lāzergaismas veidu, lai iznīcinātu vēža šūnas. Vēnā injicē zāles, kas ir neaktīvas, kamēr nav apstarotas. Šīs zāles vēža šūnās uzkrājas vairāk nekā veselajās šūnās. Tad lāzergaismas ievadīšanai vēža šūnās tiek izmantotas optiskās šķiedras caurulītes – tur zāles aktivizējas un iznīcina šūnas. Fotodinamiskā terapija maz kaitē veselajiem audiem. To izmanto galvenokārt tādu audzēju ārstēšanai, kas atrodas uz ādas vai tieši zem tās, vai iekšējo orgānu, piemēram, plaušu un barības vada apvalkā.

1.5. Ārstniecības iestādes

Ja ir kaut nelielas aizdomas par onkoloģisko saslimšanu, ģimenes ārstam jādod norīkojums uz konsultāciju uz kādu no specializētajām onkoloģijas ārstniecības iestādēm Rīgā, Liepājā vai Daugavpilī.
Ja nav ģimenes ārsta nosūtījuma, šajās iestādēs ir pieejami arī maksas pakalpojumi.

Novadu onkologi ir tiešās pieejamības speciālisti, pie kuriem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Rīga

  • SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” klīnika “Latvijas Onkoloģijas centrs”
    Hipokrāta iela 4, Rīga;
    tālr. 67040251; tālr. reģistratūrā 67040285
    e-pasts: ;
    http://www.aslimnica.lv/
  • P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca
    Pilsoņu iela 13, Rīga;
    tālr. 67069793;
    http://www.stradini.lv/

Liepāja

Daugavpils

1.6. Biežāk uzdotie jautājumi

Man uz vēdera bija apmēram 5 mm liela dzimumzīme, vīrs netīšām aizķēra dzimumzīmi ar gredzenu, tā notrūka. Vai dzimuzīme ataugs? Tā bija diezgan tumšā krāsā, reiz jau bija atlupusi, bet pieauga atkal.

Jums ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai ķirurgu.

Esmu ievērojusi, ka viena no dzimumzīmēm sākusi palielināties izmēros. Kas man būtu jādara?

Jums vajadzētu doties pie speciālistiem Latvijas Onkoloģijas centrā, Hipokrāta ielā 4, Rīgā, tālrunis informācijai 67042063.

Man ir vairākas sausas dzimumzīmes, to virskārtu var noplēst. Īpaši mani uztrauc viena dzimumzīme uz muguras. Pēdējā laikā tā ir mazliet palielinājusies un kļuvusi tāda kā cieta. Vai pārbaudi var veikt Ventspilī?

Sakarā ar izmaiņām dzimumzīmēs (izmērs, krāsa vai forma) obligāti jādodas pie speciālista. Ventspilī ir iespējams konsultēties ar onkoloģi Agnesi Šepti.

Pirms sešiem gadiem man izoperēja nelielu (4 mm2) bazaliomu. Pirms gada to pašu vietu operēja vēlreiz. Pēdējā pusgada laikā ir neciešama visa ķermeņa nieze. Dermatologi nevar palīdzēt. Vai man būtu jādodas pie onkologa? Vai nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums?

Iepriekš ārstētas bazaliomas dēļ pacienti onkologa uzskaitē parasti ir piecus gadus.Var doties uz pārbaudēm bez ģimenes ārsta norīkojuma. Par neciešamās ķermeņa niezes cēloni diez vai uzskatāma ādas bazalioma. Ģimenes ārstam jāmeklē cits tās iemesls.

Vai asins vēzis rada izsitumus uz ķermeņa, tādas pumpas, kurām ir arī sakne?

Daži no asins audzējiem (hemoblastozes) var veidot mezglus ādā (leikemoīdus).

Man ir ļoti daudz sīku, garenu kārpiņu (no sākuma tās ir bezkrāsas izcilnīši, vēlāk gaiši brūnganas) uz kakla, krūtīm, muguras. Kad aug jaunas, niez. Vai ir iespējams no tām atbrīvoties?

Ir vairākas metodes, kā likvidēt ādas papillomas: krioterapija, lāzerterapija, ķīmiska metode. Kura būs labākā tieši jums, pateiks dermatologs pēc konsultācijas.

Man uz galvas matu daļā ir dzimumzīme, tā ir palielinājusies, ļoti gaiša. Arī muguras vidū ir liela dzimumzīme.  Izmaiņu tajā nav, bet es to jūtu: novelkot drēbes, šķiet, ka āda tiek savilkta kopā.

Ja jums ir dzimumzīmes, kas palielinājušās izmēros, mainījušas krāsu, formu vai sāk traucēt, jums jādodas pie speciālista, jo tās var būt ādas melanomas simptomi. Pēc operācijas materiālu izmeklēs patologs un secinās, vai veidojums bija labdabīgs vai ļaundabīgs. Jums jāapmeklē Latvijas Onkoloģijas centrs Hipokrāta ielā 4, Rīgā. Tālr. 67000610; Daugavas slimnīca Siguldas ielā 24, Daugavpilī. Tālr. 65447004; Piejūras slimnīca Jūrmalas ielā 2, Liepājā. Tālr. 63425311

Kas ir bazālais šūnu ādas vēzis?

Bazalioma ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgais ādas audzējs. Tai raksturīgs lokāli destruējošs augšanas veids, bet tai praktiski nav attālu metastāžu. Parasti tā aug ļoti lēni. 90-98% gadījumu bazalioma lokalizējas uz sejas, galvas vai kakla.

Man ir 5 mm liela dzimumzīme starp krūtīm, tā ar gadiem ir manāmi palielinājusies. Vai būtu nepieciešams to operēt, izriezt vai noņemt?

Dzimumzīmes palielināšanās dēļ jums jādodas pie ķirurga, kurš noteiks, vai operācija ir nepieciešama.

1.7. Uzdodiet jautājumu speciālistam

1.8. Zāļu blakusparādību gadījumā ziņojiet šeit

Par blakusparādībām, kas radušās Roche medikamentu lietošanas laikā, lūdzam ziņot Roche Latvija SIA, zvanot pa tālruni 371 67039831, 371 28655600 vai sūtot informāciju elektroniski:  vai aizpildot anketu zemāk.

 

Источник: http://www.onko.lv/print_all.php?id=5&lang=ru

  • Автор: Rbteller
  • Комментарии: 27
  • Просмотры: 1106